AGA – viens no Zviedrijas novatoriskākajiem uzņēmumiem

 

Vēsture - Pāreja no lokāla uzņēmuma globālā uzņēmumā

AGA ātri sāka izvērst darbību ārpus Zviedrijas, īpaši Dienvidamerikā un Eiropā. Līdz 1910. gadam eksports veidoja 80% AGA kopējo pārdošanas ieņēmumu. Uzņēmums ieguva arī vairākus stratēģiskus līgumus, tostarp vienu, kas paredzēja visu bāku nodrošināšanu gar Panamas kanālu 1912. gadā.

Līdz 1990-to gadu beigām uzņēmumam AGA bija filiāles 20 valstīs Eiropā un 12 valstīs Latīņamerikā un ASV. Uzņēmums darbojās daudzos no šiem tirgiem ilgāk nekā 90 gadus. Piemēram, AGA filiāle Čīlē tika izveidota 1906. gadā; Argentīnā – 1907. gadā; Norvēģijā un ASV – 1908. gadā; Brazīlijā – 1910. gadā; Vācijā – 1911. gadā; Krievijā un Apvienotajā Karalistē – 1913. gadā.

Investīcijas darbiniekos
AGA vienmēr ir bijis sociāli atbildīgs uzņēmums. Jau 1913. gadā Gustavs Dalēns izveidoja ēdināšanas organizāciju, kas viņa darbiniekus nodrošināja ar veselīgām maltītēm. 1915. gadā viņš pieņēma lēmumu, ka visiem darbiniekiem jāsaņem daļa no uzņēmuma peļņas. Sākot ar 1914. gadu, AGA darbiniekiem Jāņu nedēļā tika piešķirtas divas apmaksāta atvaļinājuma dienas. Tajā laikā šādas priekšrocības bija gandrīz unikālas.

Slavenākais izgudrojums
Bākas bija AGA pamatdarbības joma, līdz 1980-to gadu sākumā to pārdeva. Šī produkta sfēra joprojām turpina pastāvēt ar Pharos Marine/Automatic Power starpniecību, kas šodien ir pasaules līderis navigācijas līdzekļu nozarē.

Iespējams, ka Gustava Dalēna slavenākais izgudrojums bija saules vārsts. To veido centrāls, melni krāsots, gaismu absorbējošs metāla stienis, ko ietver trīs apzeltīti gaismu atstarojoši metāla stieņi. Saullēkta laikā melni krāsotais stienis absorbē gaismas enerģiju un iegūst nedaudz augstāku temperatūru nekā mirdzošie stieņi. Attiecīgi tas nedaudz pagarinās salīdzinājumā ar mirdzošajiem stieņiem un iedarbina ierīci, kas pārtrauc gāzes padevi un izslēdz bākas gaismu.

Atgriešanās Austrumeiropā
Otrajam Pasaules karam beidzoties, 26 AGA acetilēna rūpnīcas Austrumeiropā tika nacionalizētas, un uzņēmums zaudēja vienu ceturto daļu no sava gāzu tirga. Laikposmā no 1990. gada līdz 1996. gadam uzņēmums AGA atgriezās Austrumeiropā, izveidojot jaunus uzņēmumus astoņās valstīs, kurās AGA darbība bija risinājusies jau iepriekš.

Electrolux izveidošana
1916. gadā AGA pārņēma AB Lux, kas bija petrolejas plītiņu un gaismekļu ražotājs. Vēl pēc trijiem gadiem puse Lux akciju tika pārdotas Axel Wenner-Gren, un uzņēmums apvienojās ar putekļu sūcēju ražotāju Elektron, tādējādi izveidojot Electrolux. Savas atlikušās akcijas uzņēmums AGA pārdeva 1924. gadā.

 

Vēsture - Metināšanas celmlauzis Zviedrijā

1902. gadā Gustavs Dalēns Finnboda kuģu būvētavā Zviedrijā demonstrēja gāzes metināšanas procesu, pirmo reizi izmantojot acetilēnu un skābekli. 1910. gadā AGA veica plašus izmēģinājumus, lietojot tērauda metināšanas stiepli. 1924. gadā AGA konstruēja orbitālu metināšanas iekārtu, ar kuru bija iespējams vienlaicīgi sametināt līdz pat 15 radiatoru. Mūsdienās uzņēmumam AGA joprojām ir noteicošais vārds metināšanas un griešanas tehnoloģiju attīstībā.

Uzņēmums daudzus gadus veica apmācību gāzes metināšanā savās Zviedrijas darbnīcās. Līdz pat 1937. gadam, kad apmācība tika pārcelta uz tehnisko skolu ar 36 audzēkņiem, uzņēmums jau bija apmācījis aptuveni 1500 metināšanas mācekļu.

8000 automašīnu 1920-tajos gados
1919. gadā AGA kļuva par autoražotāju, kad tā rūpnīca Berlīnē sāka nelielu ikdienas automašīnu ražošanu plašam patēriņam. Kopš 1915. gada Gustavs Dalēns bija partneris Enoka Tulina lidaparātu rūpnīcā Landskrūnā Zviedrijā, taču 1920. gadā šī rūpnīca bija spiesta pāriet uz automašīnu ražošanu. Tomēr automašīnu ražošanai nebija ilgs mūžs, jo rūpnīca paguva izlaist tikai 300 automašīnas, pirms bankrotēja. Arī rūpnīcai Vācijā bija problēmas, un tā tika slēgta 1929. gadā, saražojusi 8000 AGA automašīnas.

AGA plīts ikona joprojām ir dzīva
Laikā starp 1924. un 1929. gadu Gustavs Dalēns izstrādāja plīti, kas ekonomiski patērēja siltumu un varēja degt 24 stundas. AGA plīts darbojas uz zilās liesmas, t. i., bezdūmu sadegšanas principa, un tās sildīšanas efektivitāte vēl joprojām nav pārspēta. Līdz 1934. gadam šo plīti tirgoja visā pasaulē un vēl pēc tam ražoja kādās desmit valstīs. 1957. gadā, sastopoties ar elektrisko plīšu radīto konkurenci, AGA pārtrauca savas plīts ražošanu.

Mūsdienās Apvienotās Karalistes uzņēmums Rangemaster Group PLC joprojām ražo plītis. 1931. gadā plīts maksāja US$ 130; tagad par to jāsamaksā vismaz EUR 3000. Tomēr plīšu vidū AGA joprojām ir ikona un populāra daudzu slavenību, tostarp Šāronas Stounas, Keitas Vinsletas un Džeimija Olivera, virtuves sastāvdaļa.

 

Vēsture - Pirmais Eiropā ar iebūvētu skaļruni

1919. gada AGA, Asea un LM Ericsson izveidoja Svenska Radio AB, lai pievērstu uzmanību zviedru zinātniskajai izpētei un attīstībai radio tehnoloģijas nozarē. Uzņēmuma AGA radio aparāti un gramofoni iemantoja stabilu vietu patērētāju tirgū. 1927. gadā AGA iepazīstināja sabiedrību ar pirmo elektrotīklam pievienojamo radio uztvērēju Eiropā, kuram ir iebūvēts skaļrunis.

1928. gadā AGA iegādājās Baltic Radio AB, un uzņēmums tika apvienots ar AGA radio nodaļu, izveidojot AGA-Baltic AB. Uzņēmuma atbildībā bija radio aparātu, citu sadzīves elektronikas ierīču, skaņu filmu iekārtu un radio navigācijas sistēmu izstrāde un pārdošana.

Viens no pirmajiem Eiropā ar krāsu televizoru
Zviedrijas televīzijas pirmās izmēģinājuma pārraides notika Stokholmā 1948. gadā. 1952. gadā AGA laida klajā savu pirmo televizoru ar uzņēmuma paša izstrādāto krāsu TV sistēmu, kas balstīta uz Amerikas patentu. Tas padarīja AGA par vienu no pirmajiem uzņēmumiem Eiropā, kas ražo krāsu televizorus. Taču tad, kad par Eiropas standartu kļuva Phillips TV sistēma, AGA sistēma tika izstumta no spēles. 1954. gadā Jēvlē, Zviedrijā, AGA sāka ražot melnbaltos televizorus. Tomēr 1970-to gadu sākumā AGA vārds pazuda no radio un televizoru ražošanas sfēras, jo šīs operācijas tika pārdotas Svenska Phillips.

Ugunsdzēsība un niršana
Otrā Pasaules kara laikā pilnīga nejaušība deva iespēju radīt praktisku, vieglu niršanas aprīkojumu. “Divator” ir elpošanas aparāts, kas sākotnēji bija paredzēts pielietojumam ugunsdzēsībā. Testēšanas laikā 1949. gadā AGA saņēma pieprasījumu pārveidot Divator izmantošanai zem ūdens un attiecīgi izstrādāja jaunu elpošanas vārstu. Mūsdienās šo aprīkojumu ražo Interspiro AB.

Divu pamata tehnoloģiju iedvesmotājs
1965. gadā AGA izstrādāja Thermovision, infrasarkano staru kameras sistēmu, kas nodrošina objekta attēlu infrasarkano staru gaismā. Šodien šī tehnoloģija ir daļa no FLIR Systems, Inc.
1953. gadā izstrādātais Geodimeter (ģeodēziskā attāluma mērītājs) sākotnēji bija elektrooptiskā garuma mērierīce. Šo tehnoloģiju AGA pārdeva Trimble, kura galvenā darbības joma ir saistīta ar pozicionēšanas risinājumiem, tādiem kā GPS tehnoloģija.

Pirmie luksofori Zviedrijā
AGA ierīkoja pirmos luksoforus Zviedrijā Vasagatan/Kungsgatan un Kungsgatan/Drottninggatan ielu krustojumā Stokholmā. Līdz 1937. gadam ASV tika uzstādīti 4300 AGA luksofori.

 

Vēsture - Mobilā tālruņa priekštecis

Jau agrīnā stadijā Gustavs Dalēns atklāja, ka radio ir iespējams lietot kā navigācijas instrumentu. AGA pirmie eksperimenti ar radio apraidi no lidaparāta tika veikti 1915. un 1916. gadā, tostarp ar virzienu meklētājiem, lai noteiktu virzienu uz šiem gaisā esošajiem radio raidītājiem.

1940-to gadu sākumā AGA sāka ārkārtīgi lielu uzmanību pievērst mobilā radio izstrādei, kas tajā laikā bija pazīstams kā policijas vai taksometru radio. Šo agrīno sistēmu uztveršanas diapazons bija no trīsdesmit līdz sešdesmit kilometriem. AGA turpināja attīstīt šīs sistēmas līdz 1974. gadam, kad tās tika pārdotas Sonab.

Pirmā zviedru skaņu filmu sistēma
Jau 1919. gadā AGA iesaistījās filmu tehnoloģijā, sākot ražot ar roku darbināmus projektorus mēmo filmu demonstrēšanai. Gaismas avots bija acetilēna gāzu lampu.

Jau 1912. gadā Gustavs Dalēns atbalstīja skaņu filmu eksperimentus, kas balstījās uz skaņas fotogrāfisku reģistrēšanu filmiņā. Diemžēl eksperimenti nedeva nekādus vērā ņemamus rezultātus. Vēlāk, kad kinoteātri sāka pāriet uz skaņu sistēmām, Swedish Film Industry (SFI) lūdza uzņēmumu AGA sākt skaņu filmu aprīkojuma ražošanu, jo ārvalstu projektori bija pārāk dārgi. Pirmās AGA sistēmas Stokholmas kinoteātrim piegādāja 1929. gadā. Līdz 1930-to gadu beigām vairāk nekā pusē no Zviedrijas 3000 kinoteātru bija uzstādītas AGA-Baltic aparatūra. Daudzas trīsdesmitajos gados veidotās zviedru komēdijas un melodrāmas tika ierakstītas, izmantojot AGA-Baltic aprīkojumu.

Eiropā pirmās medicīniskās iekārtas
Gadu gaitā uzņēmums AGA ir saražojis arī plašu klāstu medicīnisko iekārtu. Spiropulsator, anestēzijas aparāta un respiratora apvienojums, tika laists klajā 1934. gadā. AGA Sedator, kura ražošanu uzsāka 1937. gadā, nodrošināja atsāpināšanu dzemdībās, izmantojot slāpekļa oksidulu. Laikposmā no 1952. gada līdz 1954. gadam, pēc desmit gadu ilgiem pētījumiem un eksperimentiem, AGA izveidoja Eiropā pirmo un pasaulē otro medicīnisko iekārtu, ko izmanto sirds operācijās, kas no sirds izvada asinis. Pirmo cilvēku operēja 1954. gadā.
AutoChemist automātisko laboratoriju AGA laida klajā 1966. gadā. Tā ir automātiskas analizēšanas iekārta un vienā stundā var veikt 3000 analīzes, pie kā iepriekš strādāja 100 laboratorijas darbinieku.

 

Vēsture - Cietlodēšana dzelzceļa nozarē

1951. gadā AGA izstrādāja aprīkojumu cietlodēšanai, ko izmantoja, kabeļkurpju lodēšanai pie sliežu galiem, izmantojot elektrisko pistoli tik īsu laiku (apmēram sekundi) un tik zemā temperatūrā, ka ne varš, ne tērauda sliede netiek sabojāti.

 

Vēsture - Materiālu pasūtīšana

, No. Pasūtīt

 

Vēsture - Kontakti