Šis ir ievads par gaisa gāzēm. To lasot Jūs varēsiet iepazīt, kā gāzes tiek ražotas un lietotas plašā produktu spektrā sadzīvē.
Mums apkārt esošais gaiss ir daudzu dažādu gāzu maisījums, taču pamatā to visu veido tikai trīs elementi – slāpeklis, skābeklis un argons. Tabulā un diagrammā ir redzams šo gāzu daudzums gaisā.
Gaiss ir gāzu ražošanas izejmateriāls. Pēc tam, kad ir iegūtas gāzes, atlikums tiek atgriezts atpakaļ atmosfērā. AGA nozīmīgākie produkti ir skābeklis, slāpeklis un argons.
Noskatieties filmu!
Visizplatītākā metode, kā atdalīt atsevišķu gāzi no gaisa, ir kriotehnoloģija. Priedēklis “krio” ir grieķu izcelsmes vārds un nozīmē salu vai sarmu.
Gaiss ir kondensēts un -194°C temperatūrā sašķidrinās. Tā kā dažādām gāzēm ir atšķirīgs vārīšanās punkts, gāzes tiek atdalītas destilējot. Pirmā gāze, kas sāk vārīties, ir slāpeklis, kura vārīšanās punkts ir -196°C; nākamā ir argons ar -186°C vārīšanās punktu un visbeidzot skābeklis, kura vārīšanās punkts ir -183°C.
Gāze ar zemāko vārīšanās punktu pirmā atdalās no sašķidrinātā gaisa un fiziski pārvietojas uz augšu. Tur temperatūra ir zemāka, un gāze atkal kondensējas – tad tā tiek savākta šķidruma veidā.
Cēlgāzes – neonu, kriptonu un ksenonu – var iegūt līdzīgā veidā.
 | Slāpeklis | Ūdeņradis | Skābeklis | Ogļskābā gāze | Cēlgāzes |
| Īpašības |  |  |  |  |  |
| | | |  | |
| Pielietojumi |  |  |  |  |